01 marts 2024
Pagājušā gada skaļākais jaunpienācējs tehnoloģiju nozarē bija mākslīgais intelekts (MI). Arvien vairāk bija redzams, kā to izmantot dažādos veidos un aktuālākas kļuva diskusijas par to, kādas sekas tas atstās uz dažādām profesijām un ar nozari saistītiem jautājumiem. Mākslīgais intelekts attīstās nepārtraukti – kur un kā redzēsim to turpmāk?
Uzlabojumi veselības aprūpē
Attīstīts mākslīgais intelekts un iespējas ātri apstrādāt lielu datu apjomu ļauj veidot jaunus rīkus, kas var palīdzēt samazināt veselības aprūpes speciālistiem uzlikto slodzi. Ja ar mākslīgā intelekta palīdzību mēs vienkāršojam pašreizējās datubāzes vai sistēmas, speciālistiem paliks vairāk laika, ko veltīt saviem pacientiem. Taču, lai veiktu uzlabojumus šajā jomā, jānodrošina tas, ka visi dati ir vienuviet.
Bieži vien informāciju par pacientu nepieciešams meklēt dažādās datubāzēs vai jautāt pašam pacientam vai pacientei. Izmantojot mākslīgo intelektu, datu apvienošanu un analīzi, varam radīt risinājums ērtākai informācijas iegūšanai. Tādā gadījumā iespējams, piemēram, precīzāk prognozēt, kāds personāls nepieciešams konkrētos brīžos.
Tāpat mākslīgo intelektu var izmantot, lai precizētu, kāda veida aprūpe tiek sniegta pacientiem, nodrošinot, ka ārstēšana ir pēc iespējas izdevīgāka. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka veselības aprūpes izmaksas strauji pieaug. Ir daudz neizmantota potenciāla un iespēju īstenot risinājumus, kas palīdzēs padarīt veselības nozari efektīvāku un nodrošinās labāku pacientu aprūpi, tāpēc domāju, ka šeit šogad un arī turpmākajos gados turpināsies attīstība.
Attīstās gan kiberdrošība, gan kiberdraudi
Mākslīgais intelekts ne vienmēr mūsu ikdienā ienes tikai pozitīvo. Tā izmantošana rada riskus kiberdrošībai, jo ir iespējams veikt sarežģītākus kiberuzbrukumus. Jo īpaši tas attiecas uz pikšķerēšanu, kur noziedznieki var izmantot mākslīgo intelektu kopā ar fotoattēlu vai video, lai cilvēki izpaustu personisku informāciju vai atļautu maksājumus, kas, viņuprāt, ir likumīgi, bet tiek novirzīti tieši noziedzniekiem.
Latvijā digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir 51% iedzīvotāju. Ja salīdzina ar iepriekšējiem rādītājiem, mūsu sabiedrības prasmes palēnām pieaug, taču vienlaikus mēs arvien vairāk tiekam pakļauti dažāda veida kiberdraudiem, ko ietekmē nenoteiktā ģeopolitiskā situācija. Tas liek organizācijām arvien vairāk domāt par savu sistēmu drošību. Arī politikas veidotāji nāk klajā ar jauniem tiesību aktiem, kas uzliek par pienākumu uzņēmumiem ievērot noteiktas drošības prasības.
Piemēram, 2023. gadā stājās spēkā Eiropas Savienības (ES) Digitālās darbības noturības likums (DORA), kura mērķis ir veicināt kibernoturību finanšu pakalpojumu ekosistēmā. Tām finanšu iestādēm, uz kurām attiecas likums, ir jāizpilda tajā noteiktās prasības līdz 2025. gada sākumam.
Ietekmē arī ilgtspēju
Mākslīgais intelekts ir viena no makrotendencēm, kas ietekmē arī ilgtspējības jomu. Ar tā palīdzību iespējams gan uzlabot veselības aprūpi, gan nodrošināt, piemēram, precīzāku laika prognozi. Taču vienlaikus mākslīgā intelekta izmantošana saistīta arī ar riskiem, tāpēc svarīga tā ētiska izstrāde. Proti, jāpievēršas ne tikai tam, kā to varam izmantot savā ikdienā, bet arī tam, kādus ētiskos jautājumus un riskus nepieciešams risināt.
Pašlaik mākslīgais intelekts ir diezgan energoietilpīgs, tāpēc var negatīvi ietekmēt klimata pārmaiņas. Līdz ar to, klimata krīze, aprites ekonomikas pieeju pieaugums, ekonomikas krīzes un mākslīgā intelekta pielietojums var tik uzskatītas kā vienas no galvenajām tendencēm ilgtspējības jomā. Turklāt šo jautājumu vēl vairāk paspilgtinās arī ES Korporatīvās ilgtspējas ziņojumu direktīva, kas palēnām tiks ieviesta jau sākot ar šo gadu.